mēs PLOSTOJAM!

SākumsPakalpojumiSīkākKontaktiDraugiSportsĪpašais!

Imantas ūdensdzirnavas pie Rūjienas pilskalna - plosta RUHJAS DONALDS galapunkts

Imantas ūdensdzirnavas pie Rūjienas pilskalna - plosta RUHJAS DONALDS galapunkts

Tilts pār Rūjas upi Naukšēnos

Tilts pār Rūjas upi Naukšēnos

PLOSTUSTĀSTS:

Tā bija visparastākā aprīļa svētdiena. Pa ceļam no maigi iešūpojošā Vidusjūras vējiņa, nosēžoties neviesmīlīgā Krakovas zosu dīķī, es nonācu Rūjas upē kaut kur starp Ķoņu un Imantas dzirnavām.

Iezemieši tai dienā ritināja olas un ēda tās kalniem – brr, īsts olēdāju ieradums – tikai labi, ka pagaidām viņi iztiek ar fabrikā ražotajām (kur skatās tie oltiesību aizstāvji!), kaut sažņaudzas sirds, redzot sasitamies kārtējās olas čaumalu.

 

Esmu nirējpīlis - cekulpīlis Aythya fuligula un riesta laikā uz galvas man izveidojas melns cekuls. Es meklēju sev draudzeni, ar kuru vēlāk Puksī vīt ligzdiņu Igaunijas puses niedrājā. Es vēl esmu brīvs un dabūjams. Bet tagad Rūjā baudu ūdens straumes kņudoņu gar pleznām, pa brīdim ienirstu, ja laimējas – ārā jau ar kādu neprātīgu muļķa zivteli knābī.

Saule sildīja pakausi un jutu saceļamies – saprotams, cekulu. Te straumes vienmuļajā plūdumā jaušamas kādas neparastas trīsas un drebēšana. Tad jau arī troksnis un rūkoņa. Viņš nāca. Ūdeni kuldams un vilni pa priekšu stumdams. Liels un pilns ar olēdājiem. Aizmugurē no apaļa trumuļa cēlās dūmi un smaržoja, ak, šausmas, pēc ceptas gaļas. Ko man bija darīt – tik celties un prom uz kluso Puksi. Pāri lidojot vien redzēju jautru olēdāju bariņu ar rūcošo dēļu klāju traucam Rūjienas virzienā. Viens fotografēja, viens piemidzis pavasara saules saguris, cits ar visiem ratiem uz klāja uzbraucis.

Tik kādas dienas vēlāk onkulis, atlidojis no atpūtas Burtniekā, zināja stāstīt, ka tas jau esot plosts „Ruhjas Donalds” pirmajā sezonas braucienā, un, vai tev tas cekuls saslējies vai nē, bariņā vari nobraukt pa Rūju līdz Rūjienai, vai tepat īsajā tūrē caur Naukšēniem. Tā līdz pat pirmajiem sniegiem. Bet tad jau es atkal būšu siltajā Vidusjūrā! ●

 

Remja stāstu pierakstīja Arnis


 

 

Pa Rūjas upi gar Naukšēnu muižu

Pa Rūjas upi gar Naukšēnu muižu

Ar RUHJAS DONALDU - gan miglā, gan saulē, gan arī pirmajā salā

Ar RUHJAS DONALDU - gan miglā, gan saulē, gan arī pirmajā salā

 2012.gada sezonas atklāšanas brauciens piektdien, 13.aprīlī:

 

Jau kopš agra rīta to vien dzirdu: piektdiena, 13. - šitā, piektdiena, 13. - tā. Un iet jau arī kā pa cūkas ķešu - draudziņš Fredis nospēris manu vakar noslēpto garšīgo kauliņu un jau no paša rīta mani stumda un grūsta - davai, paspēlēsimies, davai - atņem man sprunguli...

Laikam gan bija jāsāk ar iepazīšanos - esmu Remis, «liela auguma gaiša krāsojuma suns, kurš regulāri terorizē un apdraud Pārupes iedzīvotājus Naukšēnos». Tā par mani rakstīja Naukšēnu avīzē. Teikšu - pilnīgi traka suņa murgi - paskatieties man sejā un sakiet - vai es izskatos pēc terorista!!! Bet tas jau piedien piektdienai, trīspadsmitajam. Es uz to visu pie stūra paceļu kāju, jo šodien notiks kas svarīgāks - es atklāšu 2012.gada plostošanas sezonu. Virtuvē jau tiek marinēts šašliks, Juris staipa apkārt plosta motoru, bet Aivars pārbauda motorzāģi - ja nu manu kuģojumu traucētu kādi bebru nedarbi vai nepabeigtas vakariņas.

Vienos ir sapulcējies plostotāju bariņš, kurus esmu nolēmis ņemt līdzi un - aiziet. Fredis skumjām acīm paliek plosta ostā - nez kāpēc viņam vieta nav paredzēta. Tradicionāli gada pirmais plostojums ir līdz Imantas ūdensdzirnavām un atpakaļ - paies stundas trīs. Kamēr vēl grils kūp, bet gaļa nesmaržo, vēroju upes krastus ar savu iemīļoto zaļo bumbiņu zobos - ja būs bebrs, metīšu, jo dziļāk par padusēm upē nebrienu. Bebru nav, tikai to «nepabeigtās vakariņas» un pilis. Mans saimnieks Aivars ik pa brīdim saka - tāda gan upe nav bijusi nevienu gadu. Neesmu garšojis žāvētu bebru, bet braucēji runā - tā esot īsta delikatese. Būtu beiguši pļāpāt un sāktu jel reiz cept līdzpaņemto gaļu!

Ir! Man gar degunu aizpeld tik salds dūms ar šašlika garšu, ka negribot paplešu muti un mana iemīļotā zaļā bumbiņa sāk savu atsevišķo kuģojumu pa Rūju. Bakstu ar purnu vienam, otram, bet visi aizņemti ar runām un gārņu lūkošanu, un bumbiņa jau palikusi tālu iepakaļ. Būs jāvaktē atpakaļ ceļā.

Atpakaļ ceļā snauduļoju, apsveru, ka šašlika kauliņu tomēr varēja būt vairāk. Manu miegaino noskaņojumu iztraucē Fredis, kurš tikko izpeldējies, jautri luncinot asti, sagaida mani atpakaļ plosta ostā. Dzīve ir skaista!

Un «melnajai» piektdienai nav nekāda vaina - motorplosts «Ruhjas Donalds» nav «Titāniks» - negrimst savā pirmajā šis sezonas atklāšanas braucienā.●

 

Remja stāstu pierakstīja Arnis


   
Copyright © 2014. Atpūtas centrs «NĀRAS»