Kūrmāja «Rūjas NĀRAS» atrodas Naukšēnu centrā, Rūjas upes krastā, bijušā spirta brūža ēkā, 156 km no Rīgas, 50 km no Valmieras.

KŪRMĀJA  «Rūjas NĀRAS» Naukšēnos

«Pirtī nedrīkst valkātajā kreklā muti slaucīt, lai zobi nesāp. »

No NĀRU pirts ticējumiem

«Naukšēnu DISKO» Dzimtenē

LV  RUS 

Atjaunots:07 marts 2016

SākumsPakalpojumiSīkākSportsSarīkojumi Īpašais! AizgoreSkursteņslauķisKontakti


Par nakŠŅošanu, ēdināšanu un motorplostu «Ruhjas Donalds» zvani: +371 26326381; +371 64268194. 

PAR PIRTI UN PIRTNIEKA PAKALPOJUMIEM ZVANI: +371 29431081.


Arnis Ozoliņš, projekta «PARADĪZESSNIBIS.LV» administrators

«Naukšēnu DISKO» Dzimtenē Naukšēnos

«Naukšēnu DISKO» Dzimtenē Naukšēnos

Kopbilde pie TEMPLE BAR Dublinā 2006.gada 1.aprīlī

 

IEVADS

Diena, kad 2007.gada 1.martā iesākās meteoroloģiskais pavasaris, naukšēniešiem droši vien ilgi paliks atmiņā. Kāpēc? Pagājis gads, kopā vārdi «Naukšēni» un «disko» ieguvuši mūspusē īpašu jēgu. Kaut Fredis (Andris Freidenfelds) mēdz jokot, ka Naukšēni esot tāda «mēness neredzamā puse» (pēc «Pink Floyd», domāju, labākās dziesmas «Dark Side Of The Moon»), ansamblis «Labvēlīgais Tips» 1.martā Naukšēnos noslēdza «Naukšēnu Disko» laiku. Jau nāk Barabaritas laiks...

«Naukšēnu DISKO» Dzimtenē NaukšēnosNedaudz no vēstures - KĀ NAUKŠĒNU DISKO RADĀS.

«Bijis tā. Reiz sensenos laikos - tālajā 2004.gadā «Labvēlīgais tips» pirmoreiz Naukšēnos nokļuvis. Alberējušies ballē Vidzemes zemniekiem. Te vērojuši, ka šejienieši sluopājušies vienā modē, vai tas ātrs vai lēns meldiņš. Nosprieduši, ka tas laikam tāds Naukšēnu disko. Akurāt tobrīd grupa uolījusies, un te nu ideja pati rokās iekritusi – ekur jaunajam dziesmu albumam nosaukums «Naukšēnu Disko». Fredis ir pārliecināts, ka lielas lietas notiek arī mazā ciemā, un kopš tās balles Naukšēnu vārds iemūžināts dziesmā un diska nosaukumā, dālēts itin bieži radio SWH Bē - Bē brokastīs. Par to Fredis kā konkursa «Mans labais darbs» 2005.gada finālists pat saņēma Naukšēnu pagasta diplomu par nesavtīgu Naukšēnu vārda nešanu pasaulē. Jaunā diska izdošanas priekšvakarā «Labvēlīgais tips» Naukšēnus apciemoja vēlreiz un dienas gaismā lūkoja, ko vēl interesantu bez dejošanas dara naukšēnieši. Cilvēkmuzeja vadītājs Arnis Ozoliņš parūpējās par viesmīlīgu uzņemšanu, un redzēt jau bija ko. Ekskursijas laikā porturēja jaunā diska prezentācijai, iemēģināja mušeli, samulsināja vietējā veikala pārdevēju un citus, kas pazina tālos ciemiņus, bet palika nesaprašanā, kas viņiem te darāms.»

Naukšēnieši bijuši kopā ar «Labvēlīgo Tipu» gan diska prezentācijā «Latvijas Balzāma» zālē Rīgā, galdā liekot savu minerālūdeni blakus sponsoru «Bonapartam» un dāvinot Naukšēnu Pamatakmeni - Sporu ķieģeļnīcas 19.gadsimta beigās darinātu ķieģeli, gan pirmajā koncertā Dublinā Temple Bar Mūzikas centrā. Dublinā koncertā sastapām arī tai zemē strādājošo ex - naukšēnieti Andri Lapsiņu un «Labvēlīgais Tips», varbūt pirmais, jau tai brīdī teica – «Brauciet mājās, Latvija Jūs gaida» – bet šodien radio stāsta: iebraukušu latviešu skaits Lielbritānijā šomēnes esot mazāks...

Bijām klāt Tipa koncertā Valmierā. Klausījāmies SWH Bē - Bē brokastis.

Ko tālāk? Ceram – ja tagad saka – «O! «Labvēlīgais Tips», kuri par kaut kādiem Naukšēniem uzrakstījuši dziesmu», tad pēc gadiem simts: «O! Naukšēni, par tiem kāds Tips dziesmu esot rakstījis...».

«Naukšēnu DISKO» Dzimtenē Naukšēnos

«Labvēlīgais Tipa» koncerts Naukšēnos 2007.gada 1.martā

I  STĀSTS

«Rīta agrumā,

Pilnā skaļumā

Vecais gailis miegu baida

Visā pagastā.»

Tas nebija vecais gailis, bet gan mobilā telefona «Motorola» (VII stāstā tam būs īpaša loma) zvans 6.30 no rīta. Aiz loga lapsa ķēra peles, bet zīdastes grupveidā uzklupušas pērnā gada ābolu ražai.

Līdz 12.00 Kultūrkapitāla fondā jānogādā četri projekta konkursa pieteikumi, tāpēc nav laika rīta kafijai & maiznīcas «Liepkalni» Lutauša pirkstiņiem.

Vēl jāsamet soma, jo vakarā siltā mājas gulta jānomaina pret lidmašīnas sēdekli ceļā uz daudzu latviešu sapņu zemi - zaļo salu Īriju.

Un jāpaņem līdzi Naukšēnu Sporu ķieģeļnīcas (piederējusi Naukšēnu muižai, 1922.g. Jaunsporu ķieģeļnīca (108 pūrvietas) izrentēta Hugo Laubertam uz 12 gadiem sākot ar 1921.gadu. Sporu ķieģeļnīcas īpašnieks Hugo Lauberts darbu pārtraucis 1925.gadā) muižas laika ķieģelis ar Naukšēnu zīmi virsū un ķieģeļa spilventiņš (izgatavots Mākslinieku un amatnieku biedrības darbnīcā «Reālā Aptieka», kura reģistrēta 2005.gada 1.aprīlī – datumam V stāstā būs īpaša loma).

 

«Naukšēnu DISKO» Dzimtenē Naukšēnos

Fredis  2006.gada martā Naukšēnos

II STĀSTS

«No rīta putni saulē sildās

Un spoguļojās peļķu atspulgā.

Šī diena būs bez vakara

Un ielai nebūs sākuma.»

Ieplānoti 101 sīkumi. Jāizkrauj 60 litri Naukšēnu minerālūdens un 60 litri kvasa. Ik pa brīdim paslapina lietus. Bankā bezjēdzīga rinda – nedēļas un mēneša pēdējā darba diena – 156.numurs rindā, meitene pie lodziņa žāvājas, pulkstenis bez 10 minūtēm darba laika beigas, tiek apkalpots 142. – un laikam taisās maksāt visus sava mūža rēķinus. Varbūt vajadzēja tomēr uzvilkt melnu zeķi (IV stāstā tai būs īpaša loma) un tad paņemt bez rindas. 17.00 Latvijas Balzāma prezentāciju zālē sāksies Labvēlīgā TIPA jaunā albuma «Naukšēnu DISKO» šaurā loka priekšprezentācija. Ar to Naukšēnu minerāli&kvasu&Latvijas Balzāma «Bonaparte».

 

«Naukšēnu DISKO» Dzimtenē Naukšēnos

Fredis: «Kā es mīlu šo vietu!»

III STĀSTS

«Ņemam glāzi piena,

Izdzeram pie viena.

Sakapājam dilles,

Pavārs atkal pillā.

Piparus pēc garšas,

Laižam sliktas smaržas.»

Līdz pienam nav tikts, jāiztiek ar Bonaparte + minerālais. Četru Baltu Kreklu pavārs (galda klājums), nav vēl bijis pillā, tāpēc, ja no rīta nav bijusi kafija&Lutauša pirkstiņi un pusdienas nekādas, galds ir milzīgs kārdinājums. Bet tas šeit ir tikai piedeva – zem uzraksta «Māksla pieder tautai» (nez, kas to teicis – Repše, Ufo vai Ļeņins – vajadzīgo pasvītrot) parādās pirmie Tipi ar operas āriju. Tad arī Fredis (Andris Freidenfelds - stāstā VI viņam būs īpaša loma) un sākas oficiālā «pateicības atbalstītājiem ceramonija». Ja pirmais albums tika atklāts Lāčplēšielas pagrabiņā, kur «Karakumā» varēja paņemt džinu ar toniku un iegriezt kādu skrūvi, tad kvalitatīvais lēciens ir pamatīgs – zāles saimnieku un sponsoru apsveikuma vārdi. Lai pludo Original Spirit Drink! (Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme – uz to arī iedzersim!)

Tālāk daži vārdi par izveidojušajos savdabīgo sadarbību ar Naukšēniem un tiek pasniegta 1/3 no Naukšēnu priekšas/pakaļas, apakšas/augšas uz spilventiņa ķieģeļa izskatā (lasīt stāstā I). Liekas, dažiem klātesošajiem ir pārsteigums, ka Naukšēni nav tāda mītiska vieta (nu vismaz kā Parnass), bet tikpat reāla lieta kā BOĻŠIJE VASIĻKI. Račs solās, ka «Naukšēnu DISKO» gada balvai tikšot nominēts kā mūzika bērniem (jo patīk viņa meitai) un nonāk pretrunā ar Freža iepriekš teikto pat klasikas albumu. Priekšnesums ir daļēji «dzīvajā», jo liela daļa no aparatūras ir ceļā kaut kur virs Lamanša. Uz vidu parādās Ufo (tas, kurš Kaspars Upacieris) un dāvanai izvelk (uzminiet paši, ko) - saliekamu kasti. Es saņemu jauno disku, autogrāfi gan tiek tikai Dublinā. Pie ieejas nolikts galds ar ledus spainīti un dažs pamanās iemest kādu gabalu arī kvasa glāzē. Laiks «aut kājas» ceļam uz lidostu.

 

«Naukšēnu DISKO» Dzimtenē Naukšēnos

Normunds Jakušonoks: «Te labi skan!»

IV STĀSTS

«Kā gribas aizlidot līdzi

Gājputniem un rudens lapām,

Aizlidot līdzi

Citām lielām lidmašīnām,

Aizlidot līdzi.

Lidojumam labvēlīgs ir laiks,

Bet – vēl jau ir laiks.»

Kas tev deva! Kaut Ryanair sola 80% lidojumu precizitāti un izlidojušie latvieši stāv barā pie izejas vārtiem – tiek ziņots, ka lidmašīna kavēšot vismaz 2 stundas. Te arī laiks zeķēm. No mājas aizmirsies paņemt lieks pāris un tur pat Tax Free veikalā iegūstu 2 komplektus Tēvzemes zeķu. Kā jau sagatavojies lidot, vēlāk, somā, izrādās, nav neviena asa priekšmeta un rauju, rauju, bet atdalīt vienu no otras – nekā . Vienīgā izeja ir bārdas asmenītis, bet tagad zinu, ka tas domāts zeķu dalīšanai – izveidojas garš vertikāls griezums, bet balto diegu sašuvums stāv kā stāvējis.

Pēc liriskās atkāpes atgriežoties Rīgas lidostā, kādam zvana draugs no Īrijas un stāsta, ka «Labvēlīgais TIPS» došot koncertu turpat Dublinas lidostā – tas esot 100% droši zināms.

23.30 beidzot esam lidmašīnā, pāris palēcieni un īru stjuarte ar šausmīgi garām kājām piedāvā «Any drinks&snackssss». Pēc trīs stundām ekonomiskajā klasē zem spārna Dublinas lidostas zilās ugunis (Īru valodā Baile Atha Cliath – abpus Liffey upei, Dublinas reģionā 1,5 miljoni iedzīvotāji). Ar visu kavēšanos pēdējais autobuss sen jau sapņo 3.sapnīti, atliek garā takšu rindaun par 19,65 euro esmu nokļuvis pie Marlborough hosteļa. Esmu backpakers. Gan galīgi nepieredzējis, jo nezinu, kas ir «vieglās brokastis iekļautas» un dorm room.

 

«Naukšēnu DISKO» Dzimtenē Naukšēnos

«Naukšēnu DISKO» šaurā loka priekšprezentācija

V STĀSTS

«Nes kājas centra virzienā

Gan brīvdienā , gan pirmdienā.

No katra loga laime sauc uz mājām,

Ir jēga dzīvē šā, vai tā.»

1.aprīlis. Sestdienas rītā 5 no rīta (7 Latvijā) Dublinas centrā dzied putni. Mostas manas 6 vietīgās istabas biedri – 3 padzīvojuši piedzīvojuši itāļi, laikam futbola fani, jo velk vienādus krekliņus un cepurītes. Dvieļi ir iekļauti, bet laikam nozagti vēl pirms uzlikšanas. Light breakfest nozīmē – apēd to, kas pašam ir līdz. Tā kā man nekā nav, nākas doties uz visu beckpakeru Meku – Kingburgeru – vismaz klasiska vērtība. Izrādās, kādas Latvijas bankas «American Express» kredītkarti 8 no rīta Eiropa nepazīst. Aiz loga galvenā Upper O’Connell iela – viens vienīgs būvlaukums, krievi remontē ielu un visiem stāsta par savu māti. Gribu Brīvību un tāpēc nopērku «Freedom» autobusu biļeti 3 dienām. Pilsētas tūre ar 21 pieturu divstāvīgā vaļējā autobusā – tālāk par trešo netieku – otrā pusē slaveno Pētersona pīpju veikals. Pētersons ir bijis no Latvijas, mana versija, ka no Piksāru vai Omuļu Pētersoniem. Esmu tik pieplacis skatlogam , ka pārdevējs iznāk apskatīt, ko te fotografēju. Nākošā pietura, kur palieku – St. Stephans Green parks, kur uz akmens pusdienlaikā atgulties. Liekas, ka šeit mūžzaļas ir pat notekcaurules un tas, ko mūsu ziedu veikalos pārdod par lielu naudu, šeit aug visās vārtrūmēs. Parkā bezdievīgi smaržo hiacintes un uzplaukušas zvaigžņu magnolijas (Ziemeļatlantijas klimats ar 275 lietainām dienām, zemākā temperatūra - mīnus 120, augstākā - plus 300) . Tad jau arī var izkāpt nakts dzīves centrā -Temle Bar rajonā. Dodos meklēt «Labvēlīgā TIPA» afišas un mūzikas centru. Nekā. Šeit gaida Godo, klausās Vagīnas dialogus un saprotams, dzied īru kroga dziesmas. Te var atrast U2, blūza ģitārista Rorija Galahera, Boba Geldofa, un, protams, Šeina MakGovana un The Pogues pēdas. Pie ieejas mūzikas klubā TIPISTI ir gatavi grupveida bildei.

Mēģinājums. Izrādās, ausu aizbāžņi ar bungu somu ir Rīgā, bet mēs (dub)tudā - bļin. Un vēl jāiet pirkt pedālis ģitārai – raiders nav nostrādājis. Veikalā strādājot īsti brāļi Ilmāri, bet pedālis ir smuks un sarkans. Iedzimtā meitene, kura uz vietas atbild par aparatūru, izrādās necerēti zinoša – tiek latviski izteikts vērtējums: «zaķis baigi rubī, jāmēģina pārvilināt, neviens jau nav ideāls, toties zaķis ir ar pupiem». Vēl var teikt, ka noslīdot uz leju džīnsenēm (vai uzraujoties krekliņam) paveras dziļumā aizejošs tetovējums... Uz ielas līst lietus un mūzikas centra apkārtni bomži izvēlējušies par savu štabkvarķiru. Var paspēt līdz koncertam paņemt kādu pinti Ginesa, vai izpētīt līdzās esošās Hard Rock Cafe īpašos piedāvājumus. Vēl arvien līst, pār Ha’Penny tiltu 2 varavīksnes, trešā - pār 17-stāvīgo augstāko Dublinas debesskrāpi.

Pirms koncerta satikšanās uz ielas. Puisis melnā uzvalciņā piedāvā vizītkarti – latviešu diskotēka esot mainījusi vietu  - tagad Abbey viesnīcā, 52 Middle Abbey Street, Dublin1.

 

«Naukšēnu DISKO» Dzimtenē Naukšēnos

Koncerts Dublinā

VI STĀSTS

«Deg neona liesmās

Lielpilsētas nakts,

Sirds vietā spoguļbumba griežas.»

Koncerts. Zālē kādi 10 latvieši sūc alu, TIPISTI beksteidžā. Uz ekrāna kriminālas kvalitātes latviešu mūzikas video. Ap astoņiem zāle papildinājusies ar sūcējiem, dažs vēl zvana: «Brauc tik šurp, var vēl paspēt!» Dziest gaisma un uz skatuves «Labvēlīgais TIPS». Ar pirmajiem akordiem, zāle, kā petardei uzsprāgstot, piepildās ar viļņojošu pūli. Tas nebūs koncerts – piedeva rosolam. Drīzāk gan alum. Jaunas un vecas dziesmas. Visi smejas par Freža joku, ka līdzi atbraucis «Rūjienas Vēstneša» korespondents. Zālē atrodas vēl viens naukšēnietis – arī Andris, tā rodas slavenā bilde «1 ½ Andri», kura vēlāk apceļos gan Irish Daily, gan New York Magazine un ieguls vēsturē līdzvērtīgi Magnum fotogrāfijām. Pīrādziņi, Laptopi, Cosi Vandas Tante. «Mēs šoreiz gribam spēlēt paši» - par piedevām paziņo TIPISTI. Latvieši fotogrāfē viens otru un papildina alus kausus. Uzrauj kādu valsi. Redzams, Naukšēnu Disko te nav apgūts. Kā dejas žanrs. Apsargi nostājušies skatuvei priekšā, bet laikam saprot, ka šī nav agresīva publika. Fredis atgādina, ka šeit esošajiem pareizais ceļš tomēr ir austrumu virzienā (kaut kad mājup, uz Latviju). Kad visu fotoaparātu baterijas ir tukšas, arī koncerts tuvojas nobeigumam. Bet vai tad var izdzert visu Īrijas alu?

Un nodziedāt visas dziesmas. Tā nu kādu brīdi kādi paris simti latvieši Temple bārā klausījās citu latviešu dziesmas, lai jau atkal pirmdienas rītā mestos Īruzemes labklājības celšanā. Vēl tikai jānovāc aparatūra, jo centra saimniekiem vēl citi plāni. Nav vēl ne pusvienpadsmit – nakts dzīve tikai vēl sāksies!

«Naukšēnu DISKO» Dzimtenē Naukšēnos

1un 1/2 puse Andru Dublinā

VII STĀSTS

«Uz mirdzošām lampām

Naktstauriņi skrien

Un mostas nogurusī diena.»

Te ir vieta «Motorolas» telefonam. Tie jocīgie cilvēki ne tikai brauc pa nepareizo pusi, bet arī kontaktdakšiņas tiem ar 3 caurumiem. Par laimi, jaunībā atkodēts no Vodafone tīkla, telefons saglabājis arī trīszaru galu – iet iekšā un nāk ārā (es te domāju kontaktu). Svētdienas rīts sākas ar pārsteigumu – itāļus ir nomainījušas slovaku meitenes. Saprotams, arī tualetes ir kopējās un kliņķīši aizgājuši plašajā pasaulē. Līdz vienam krānam īri/briti līdz šim vēl nav tikuši, tāpēc jāmanevrē starp karstu un aukstu ūdeni. Brokastis n-burgerā par 12 euro. Atkal līst un Milleniuma smaile, liekas, skrāpē mākoņu pavēderes (arī ezītim labi skriet pa garu zāli, 100% orgasms garantēts). Šodien jāņem nākošās no 21 pieturvietas. Tāpat kā Fredis, atturos no Ginessa noliktavas, Gravity bar un muzeja apmeklēšanas. Tomēr jau 2. lielākā pasaules alus darītava, pirmais porteris un els brūvēts 1759.gadā. 1974.gadā tika brūvēts pēdējais porteris, paliekot tikai pie ela, dažāda stipruma un veida, arī bezalkoholiskā un ja ir dūša, var pamēģināt Guinness XXX Ekstra Strong Stout...Toties aizeju uz Irijas mākslas galeriju un, pārsteigums, izlasu tur Naukšēnu Cilvēkmuzeja vārdu Starptautiskās muzeju Nakts afišā (bet īri, atvainojiet, ir sūdīgi gleznotāji – pamācīties viņiem no mums krāsu izjūtu).

«Naukšēnu DISKO» Dzimtenē Naukšēnos

 

Raksti mums tūlīt!


 

© Copyright © 2016. Atpūtas centrs «NĀRAS»